Nominal Forms
Infinitive:
lēta
Past Participle:
lētaþer
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | lēta; lētar; lēti; lētir |
| þū | lēta; lētar; lēti; lētir |
| han | lēta; lētar; lēti; lētir |
| vī(r) | lētom |
| ī(r) | lētin |
| þē(r) | lēta |
Preterite
| iak;iæk | lētaþe; lēte |
| þū | lētaþe; lēte |
| han | lētaþe; lēte |
| vī(r) | lētaþom; lētom |
| ī(r) | lētaþin; lētin |
| þē(r) | lētaþo; lēto |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | lēte |
| þū | lēte |
| han | lēte |
| vī(r) | lētom |
| ī(r) | lētin |
| þē(r) | lētin |
Preterite
| iak;iæk | lētaþe; lēte |
| þū | lētaþe; lēte |
| han | lētaþe; lēte |
| vī(r) | lētaþom; lētom |
| ī(r) | lētaþin; lētin |
| þē(r) | lētaþin; lētin |
Imperative
| þū | lēt |
| vī(r) | lētom |
| ī(r) | lētin |
Verbs similar to 'leta'
beta,
heta,
lata,
lea,
leia,
leka,
leva,
leþa,
lita,
luta,
Etymology
From Old Norse leita, from Proto-Germanic *wlaitōną. See: Proto-Germanic '
*wlaitōną'.
Verbs referencing "leta"
Swedish
leta.