Nominal Forms
Infinitive:
mæta; miæta
Past Participle:
mætin; miætin
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | mæter |
| þū | mæter |
| han | mæter |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
| þē(r) | mæta |
Preterite
| iak;iæk | mat |
| þū | mast |
| han | mat |
| vī(r) | mātom |
| ī(r) | mātin |
| þē(r) | māto |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | mæte |
| þū | mæte |
| han | mæte |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
| þē(r) | mætin |
Preterite
| iak;iæk | māte |
| þū | māte |
| han | māte |
| vī(r) | mātom |
| ī(r) | mātin |
| þē(r) | mātin |
Imperative
| þū | mæte |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
Verbs similar to 'miæta'
giæta,
mæta,
mista,
æta,
biæra,
bita,
fiæla,
gæta,
giæva,
gipta,
Etymology