Nominal Forms
Infinitive:
mæta; miæta
Past Participle:
mætin; miætin
Present participle:
Cognates
-
Indicative
Present
| iak;iæk | mæter |
| þū | mæter |
| han | mæter |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
| þē(r) | mæta |
Preterite
| iak;iæk | mat |
| þū | mast |
| han | mat |
| vī(r) | mātom |
| ī(r) | mātin |
| þē(r) | māto |
Conjunctive
Present
| iak;iæk | mæte |
| þū | mæte |
| han | mæte |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
| þē(r) | mætin |
Preterite
| iak;iæk | māte |
| þū | māte |
| han | māte |
| vī(r) | mātom |
| ī(r) | mātin |
| þē(r) | mātin |
Imperative
| þū | mæte |
| vī(r) | mætom |
| ī(r) | mætin |
Verbs similar to 'mæta'
æta,
gæta,
hæta,
mæla,
mætta,
miæta,
møta,
ræta,
sæta,
væta,
Etymology
From Old Norse meta, from Proto-Germanic *metaną. See: Proto-Germanic '
*metaną'.
Verbs referencing "mæta"
Swedish
mäta.